-
1 добраться
v1) gener. aiztikt (ko) (aizkļūt līdz kādai vietai) (до какого-л. места), pārkulties (mājās), tikt (līdz kādai vietai), nonākt, pārkļūt (до дома)2) colloq. aizkulties (līdz kādai vietai), aizkļūt (līdz kādai vietai, uz kaut kurieni) (до чего), aizkāpt, aizķepuroties, atkļūt (ñþäà), nokļūt (pie kāda, līdz kādai vietai) (до кого-чего), piekļūt* * *aizkļūt, nokļūt, aiztikt; piekļūt, tikt klāt, pietikt; aiztikt; dabūt savā varā, tikt -
2 добираться
v1) gener. aiztikt (ko) (aizkļūt līdz kādai vietai) (до какого-л. места), tikt (līdz kādai vietai), nonākt, pārkļūt (до дома)2) colloq. aizkļūt (līdz kādai vietai, uz kaut kurieni) (до чего), aizkāpt, aizķepuroties, atkļūt (ñþäà), nokļūt (pie kāda, līdz kādai vietai) (до кого-чего), piekļūt